Lai arī stundu diennaktī pietrūks, tomēr ir lietas, no kurām negribas atteikties. Viena no tām ir adīšana - adāmadatu ņirboņa, dzijas plūdums nomierina un sakārto prātu valdziņu pa valdziņam. Ārā gandrīz plusi, sniegi kūst un šķīst, vakar aiz loga putniņš jau vīteroja diezgan pavasarīgu dziesmu, bet es tikko iesāku šalli, ceru vēl šosezon pavalkāt. :) Gribēju padalīties ar krāsu prieku.
