Šis ir tāds laikmets. Visi noskrējušies, kaut kur skrien, steidzas, lai paspētu .... ko īsti? Nu kā, ko. Dzīvot? Padarīt visas steidzamās lietas, lai varētu dzīvot? Lai varētu sākt dzīvot... Un ko mēs daram tagad? Nedzīvojam?
Mūsu paaudzes mīkla, kad zinam, kas ir multitāskings un protam pielietot tik daudz tehnoloģiju, kas atvieglo mums dzīvi, ir, kā iepriekšējai paaudzei izdevās to visu izdarīt bez tādas steigas, bez tehniskiem palīglīdzekļiem un varbūt pat paspēt vēl vairāk.Nē, nē, atgriezties pagātnē es negribētu, man patīk attīstība un mūsdienu laikmets, bet gribētos piebremzēt laiku.
Un to es pamazām arī daru. Lēninu laiku. Izgaršoju laiku. Darot pa vienai lietai vienā reizē.
Lai cik tas absurdi nebūtu, multitāskings nepalīdz izdarīt vairāk. Nu varbūt ķeksītim, jā, bet sajūta tāda nav, ka ir labs darbs padarīts.
Tā ir mana pēdējā laika atklāsme. Nekas jauns, gudrie prāti to jau skandina sen - esiet šeit un tagad - bet šie vārdi nozīmi man ieguva nesen. Mēģinu noķert klāteamību katrā ikdienas darbībā. Nebūt pagātnē, atmiņās, analizējot to, kas bijis, nebūt nākotnē, plānojot, kas un kā būs, bet tieši šeit un tagad - baudīt to, kas notiek šobrīd.
Lai visiem ar tagadni piepildīts laiks!
