Svētki, dāvanas...

Šeit apkopošu idejas dāvanām. Var noderēt ne tikai Ziemassvētkos, arī citos svētkos. Arī brīžos, kad gribas kaut ko interesantu pagatavot.

Rudens

Nu jau oktobra sākums. Vasara paskrējusi nemanot. Lai arī brīžiem liekas, ka bijusi tāda nekāda, tomēr samērā daudz ir darīts un redzēts, būtu grēks par kaut ko sūdzēties.

Man arī tā reizēm liekas, ka nekas nenotiek, nekas nemainās, un, ja notiek, tad ne īsti tā, kā gribētos. Attieksme, attieksme un vēlreiz attieksme. :) Tik ļoti svarīgais pozitīvais skats uz dzīvi. Tas pats arī par pagājušo vasaru - lai arī daudz dzirdama gaušanās par drēgnumu, saules trūkumu, tomēr, atskatoties, ir skaidrs, ka piedzīvojumu un notikumu bijis ne mazāk kā iepriekš.

Šobrīd nogaidu, kamēr iešūpojas sliedēs visi skolas bērni, jaunākā meitiņa arī uzsāk dārziņa gaitas, kamēr visi saprot, ko tad šinī mācību gadā īsti gribas darīt. Kad viss būs iegājies savās vietās, arī man atliks laiks kādam savam hobijam. 

Mājiņa-koferis 3. posms

Iedvesma mani drusku pametusi. Gribēju rakstīt, ka pie vainas ir tas un tas un vēl tas, bet tā jau tāda atrunāšanās, iemeslu meklēšana. Lai nu būtu kā būtu, daudzmaz ar cieņu šis projekts jāpabeidz :) un pirms dažām dienām tapa vēl mazliet dekorācijas mājiņai. Noteikti būs vēl, bet, kad, vēl nevaru pateikt. Gaidīšu kādu mūzu ar koferīti brīva laika :D

Saskatoties visādas smukās mājiņu bildes, tapa lodziņš ar piespraužamām puķēm (ah, cik labi, ka puķes nebija jāšuj pašai, tik piešuvu gatavās rozītes klāt pie papīra saspraudēm).

Lai mājiņa turās kopā, piešuvu aizdari ar "ezīti". Un rokturis pārnēsāšanai tapa no lentītes.

Mājiņa pagaidām gatava. Dzīvot var.

Ufff, es noslauku pieri, eju uzvārīt vīgriežu tēju un nosolos nekad.... nu labi, varbūt kādreiz, bet rūpīgāk izvērtējot savas prasmes un laika resursus..... 

Nē, nu bija jau interesanti taču!!! Paldies Daigai!!! :)))

Mājiņa-koferis 2. posms

Jau vairākkārt gandrīz paspēju nožēlot, ka ielaidos šādā afērā :D Šis darbs riktīgi pārbauda manu pacietību un darbu plānošanu, jo visu laiku, kā jau pavasarī, atrodas kas svarīgāks darāms - te logi jāmazgā, te dārzā jāpadarbojas, te vispār visi ikdienas darbi un vajadzības sagrūst lielā murskulī, un iešu es te niekoties ar leļļu māju. :D
Otra pacietības pārbaude ir detaļās - šūšanas un modelēšanas darbi man ne visai raiti un rūpīgi vedas, jo adu un tamborēju pēc visai aptuvenām shēmām un piegrieztnēm, bet šūšanai un detaļu savienošanai prasmju un iemaņu trūkst. Arī mana aptuvenā detaļu piegriešana uzreiz rāda kļūdas. Bet nu labi, ka mazā mājas lietotāja nav piekasīga un ir priecīga par māju, kāda tā ir. Tiesa gan, sākumā bija sapratusi, ka tā ir māja viņai pašai, bet pēc tam piekrita, ka drusku par mazu un būs tur vien jādzīvo draugiem.

Atvērtas mājas skats. Šobrīd gan esmu priecīga, ka izdevās visas detaļas sadabūt kopā un rotājumu, izskaistinājumu, smalko detaļu nav. Bet būs :)

 Māja aizvērta. Aizdarei vēl nopirkšu "ezīšu" klipšus un rokturis pārnēsāšanai arī vēl taps.

Mazākie iedzīvotāji.

Darbi turpinās.

Mājiņa-koferis 1. posms

Biju nu ļoti, ļoti čakla un jau lielā aizrautībā paspēju piegriezt jauno rokdarbu - mājiņu projektam Daram Kopā. Vairāk info par projektu var uzzināt, uzklikšķinot uz mājiņas bildes labajā slejā.

Šādi te izskatās piegrieztās mājiņas detaļas, kas gaida nākošo posmu.

Stingrumam izmantoju vecus dokumentu vāciņus. Ceru, ka būs gana labi. Tie arī jau piegriezti. Gaida tālākos darbus.

Mīkstajam pildījumam laikam pirkšu sintaponu. Tas vēl pagaidām veikalā.

Rokdarbi kopā

Izlēmu uzspodrināt savas šūšanas un rokdarbošanās prasmes un piedalīties kopējā projektā http://rokdarbikopa.blogspot.com/2012/04/materiali-majinai-koferim.html. Atskaite par progresu, protams, arī šeit.
Tieši pārskatīju mantu lērumu mājās, ko vajadzētu "izrediģēt". Jaunākajai meitiņai tuvojas vārda diena, kas atkal nozīmētu kādu jaunu mantu, bet šķiet, ka nekā netrūkst un visa ir pat vairāk kā vajag. Tad nu šāda dāvana viņai tomēr būtu ar pievienoto vērtību, lai arī tapšanas laiks būs garāks un uz gatavo dāvanu vēl nāksies pagaidīt.
Turiet īkšķus, lai man izdodas :)

Nagi niez..

Ir tāds brīdis katram dārzmīlim, kad ir vienalga, kas aiz loga darās, bet iekšā jau kaut kas kņudinās, nagi niez, acis šaudās uz sēklu paciņu pusi, domas ap un par dobēm un zemi, un sākas tāda iekšēja dīdoņa - gribas pasteidzināt laiku, gribas to saulīti pievilkt tuvāk, lai tik zeme iesilst, gribas kādu sēkliņu iesēdināt zemē un tad, un tad....
Nu lūk, man arī tā ir, lai gan esmu pilsētniece, augusi pilsētā, grūti man būtu pavisam bez pilsētas, bet kaut kāds dārzmīļa gēns man ir ticis. Nav man lielas platības, nav arī lielas vaļas, bet kaut ko jau gribas audzēt savam un bērnu priekam un vēderam. Tāpēc arī man sēklu paciņas jau gaida. Zinu, ka lielākie dārzmīļi jau pirmos sējumus sasējuši, bet man tādai nopietnai stādu audzēšanai nav piemērotas vietas. Nākas drusku paciesties.
Lai visu vēl vairāk sakurinātu, šopavasar pieteicos puķkopju kursos, septiņas svētdienas veltīšu skaistdobju plānošanai.