Pīles tērps

Garie ziemas vakari paskrējuši nemanāmi ātri, bet rokdarbiem atkal pieķēros tādēļ, ka bērnudārza koncertā meitiņai iedalīta pīles loma. Izmeklējos visādas maskas, idejas tērpiem internetā, dzeltenas drēbes veikalos - Mērfija likums darbojas ļoti aktīvi - nekā tāda, kas būtu lietojams vai izmantojams. Atlika dzeltenā dzija. Un pilnmēness laika iedvesma :)

Un tā kā iedvesma turpinājās, un dziju kaste vēl pilna, radās vēl viena cepure:

Laikmets, kurā steidzas, lai paspētu.... ko īsti?

Šis ir tāds laikmets. Visi noskrējušies, kaut kur skrien, steidzas, lai paspētu .... ko īsti? Nu kā, ko. Dzīvot? Padarīt visas steidzamās lietas, lai varētu dzīvot? Lai varētu sākt dzīvot... Un ko mēs daram tagad? Nedzīvojam?
Mūsu paaudzes mīkla, kad zinam, kas ir multitāskings un protam pielietot tik daudz tehnoloģiju, kas atvieglo mums dzīvi, ir, kā iepriekšējai paaudzei izdevās to visu izdarīt bez tādas steigas, bez tehniskiem palīglīdzekļiem un varbūt pat paspēt vēl vairāk.Nē, nē, atgriezties pagātnē es negribētu, man patīk attīstība un mūsdienu laikmets, bet gribētos piebremzēt laiku.
Un to es pamazām arī daru. Lēninu laiku. Izgaršoju laiku. Darot pa vienai lietai vienā reizē.
Lai cik tas absurdi nebūtu, multitāskings nepalīdz izdarīt vairāk. Nu varbūt ķeksītim, jā, bet sajūta tāda nav, ka ir labs darbs padarīts.
Tā ir mana pēdējā laika atklāsme. Nekas jauns, gudrie prāti to jau skandina sen - esiet šeit un tagad - bet šie vārdi nozīmi man ieguva nesen. Mēģinu noķert klāteamību katrā ikdienas darbībā. Nebūt pagātnē, atmiņās, analizējot to, kas bijis, nebūt nākotnē, plānojot, kas un kā būs, bet tieši šeit un tagad - baudīt to, kas notiek šobrīd.
Lai visiem ar tagadni piepildīts laiks!

Svētki, dāvanas...

Šeit apkopošu idejas dāvanām. Var noderēt ne tikai Ziemassvētkos, arī citos svētkos. Arī brīžos, kad gribas kaut ko interesantu pagatavot.

Rudens

Nu jau oktobra sākums. Vasara paskrējusi nemanot. Lai arī brīžiem liekas, ka bijusi tāda nekāda, tomēr samērā daudz ir darīts un redzēts, būtu grēks par kaut ko sūdzēties.

Man arī tā reizēm liekas, ka nekas nenotiek, nekas nemainās, un, ja notiek, tad ne īsti tā, kā gribētos. Attieksme, attieksme un vēlreiz attieksme. :) Tik ļoti svarīgais pozitīvais skats uz dzīvi. Tas pats arī par pagājušo vasaru - lai arī daudz dzirdama gaušanās par drēgnumu, saules trūkumu, tomēr, atskatoties, ir skaidrs, ka piedzīvojumu un notikumu bijis ne mazāk kā iepriekš.

Šobrīd nogaidu, kamēr iešūpojas sliedēs visi skolas bērni, jaunākā meitiņa arī uzsāk dārziņa gaitas, kamēr visi saprot, ko tad šinī mācību gadā īsti gribas darīt. Kad viss būs iegājies savās vietās, arī man atliks laiks kādam savam hobijam. 

Mājiņa-koferis 3. posms

Iedvesma mani drusku pametusi. Gribēju rakstīt, ka pie vainas ir tas un tas un vēl tas, bet tā jau tāda atrunāšanās, iemeslu meklēšana. Lai nu būtu kā būtu, daudzmaz ar cieņu šis projekts jāpabeidz :) un pirms dažām dienām tapa vēl mazliet dekorācijas mājiņai. Noteikti būs vēl, bet, kad, vēl nevaru pateikt. Gaidīšu kādu mūzu ar koferīti brīva laika :D

Saskatoties visādas smukās mājiņu bildes, tapa lodziņš ar piespraužamām puķēm (ah, cik labi, ka puķes nebija jāšuj pašai, tik piešuvu gatavās rozītes klāt pie papīra saspraudēm).

Lai mājiņa turās kopā, piešuvu aizdari ar "ezīti". Un rokturis pārnēsāšanai tapa no lentītes.

Mājiņa pagaidām gatava. Dzīvot var.

Ufff, es noslauku pieri, eju uzvārīt vīgriežu tēju un nosolos nekad.... nu labi, varbūt kādreiz, bet rūpīgāk izvērtējot savas prasmes un laika resursus..... 

Nē, nu bija jau interesanti taču!!! Paldies Daigai!!! :)))

Mājiņa-koferis 2. posms

Jau vairākkārt gandrīz paspēju nožēlot, ka ielaidos šādā afērā :D Šis darbs riktīgi pārbauda manu pacietību un darbu plānošanu, jo visu laiku, kā jau pavasarī, atrodas kas svarīgāks darāms - te logi jāmazgā, te dārzā jāpadarbojas, te vispār visi ikdienas darbi un vajadzības sagrūst lielā murskulī, un iešu es te niekoties ar leļļu māju. :D
Otra pacietības pārbaude ir detaļās - šūšanas un modelēšanas darbi man ne visai raiti un rūpīgi vedas, jo adu un tamborēju pēc visai aptuvenām shēmām un piegrieztnēm, bet šūšanai un detaļu savienošanai prasmju un iemaņu trūkst. Arī mana aptuvenā detaļu piegriešana uzreiz rāda kļūdas. Bet nu labi, ka mazā mājas lietotāja nav piekasīga un ir priecīga par māju, kāda tā ir. Tiesa gan, sākumā bija sapratusi, ka tā ir māja viņai pašai, bet pēc tam piekrita, ka drusku par mazu un būs tur vien jādzīvo draugiem.

Atvērtas mājas skats. Šobrīd gan esmu priecīga, ka izdevās visas detaļas sadabūt kopā un rotājumu, izskaistinājumu, smalko detaļu nav. Bet būs :)

 Māja aizvērta. Aizdarei vēl nopirkšu "ezīšu" klipšus un rokturis pārnēsāšanai arī vēl taps.

Mazākie iedzīvotāji.

Darbi turpinās.

Mājiņa-koferis 1. posms

Biju nu ļoti, ļoti čakla un jau lielā aizrautībā paspēju piegriezt jauno rokdarbu - mājiņu projektam Daram Kopā. Vairāk info par projektu var uzzināt, uzklikšķinot uz mājiņas bildes labajā slejā.

Šādi te izskatās piegrieztās mājiņas detaļas, kas gaida nākošo posmu.

Stingrumam izmantoju vecus dokumentu vāciņus. Ceru, ka būs gana labi. Tie arī jau piegriezti. Gaida tālākos darbus.

Mīkstajam pildījumam laikam pirkšu sintaponu. Tas vēl pagaidām veikalā.